Likteņa Matricā A punkts ir tavs dzimšanas dienas spēks jeb tava iekšējā būtība, dabiskais resurss un talants, ar kuru esi ienācis šajā dzīvē. Tā ir enerģija, kas atklāj tavas stiprās puses un to, kā tevi jūt un redz citi. Kā neredzama vizītkarte- silta, dzīva un patiesa.

Kad dzīve rit viegli, šī enerģija plūst nemanāmi- kā saules stari, kas silda, bet nededzina. Tu esi savā ritmā un savā spēkā. Taču brīžos, kad viss apstājas vai kļūst smagnējs, tieši šī klusā enerģija var kļūt par gaismas staru, palīdzot atgūties, saklausīt sevi un atkal nostāties uz sava ceļa.

Svarīgi ir sajust, kā šobrīd šī dzimšanas dienas enerģija dzīvo tavā ikdienā. Vai tā iedvesmo un dziedina, vai arī lēnām izsīkst, aizslīdot ēnas pusē? Kad A punkta enerģija ir līdzsvarā, tu jūties savā vietā, būdams iekšēji mierīgs, stiprs un dzīvīgs. Bet, ja šis resurss zūd, var rasties izsīkums, nedrošība un sajūta, ka esi pazaudējis sevi.

Tava A punkta enerģija ir kā avots jeb vieta, kur vienmēr vari atgriezties. Jo vairāk tu to iepazīsti, jo dziļāk vari sakņoties sevī un dzīvot saskaņā ar savu patieso būtību.

🌿 Ielūkojies katras enerģijas aprakstā un sajūti,

kas ir TAVS RESURSS, TAVS SPĒKS UN GAISMA.

1.enerģija- cilvēks ar 1. enerģiju ir radīts darbībai, jo skaidri jūt, kurp ved viņa ceļš. Viņš nebaidās uzņemties iniciatīvu, rīkoties un vest citus sev līdzi. Šajā cilvēkā mīt dabisks līdera gars- spēks, kas neuzspiež, bet iedvesmo. Viņam piemīt neatkarība, iekšēja stingrība un prasme koncentrēties uz galveno. Taču, ja šis spēks kļūst pārlieku spēcīgs, cilvēks var kļūt prasīgs, valdonīgs un attālināties gan no savām, gan citu sajūtām. Viņa uzdevums ir iemācīties apvienot stingrību ar siltumu, esot līderim, kas ne tikai virza, bet arī ieklausās citos. Vadīt ar spēku ir viegli, bet vadīt ar sirdi- tas ir patiesas līderības ceļš.

2.enerģija- cilvēks ar 2. enerģiju ir jūtīgs, vērīgs un saistīts ar pasauli smalkākos veidos. Viņam piemīt spēja sajust neredzamo, uztvert noskaņas un sadzirdēt to, kas paliek starp rindām. Viņš bieži izjūt citu emocijas kā savējās un spēj būt blakus ar mieru, siltumu un patiesu klātbūtni. Šāda cilvēka spēks nav skaļš, jo tas izpaužas klusumā, intuīcijā un dziļā līdzpārdzīvojumā.
Tomēr, ja šī jutība nav līdzsvarā, viņš var sākt šaubīties par sevi, noslēgties vai pārlieku pielāgoties citu vajadzībām, aizmirstot par savām robežām. Viņa ceļš ir iemācīties būt klātesošam sev, cienot savu jūtīgumu kā dārgumu, nevis kā trūkumu. Kad šis līdzsvars tiek atrasts, viņš kļūst par klusu gaismas nesēju- tādu, kurš nevada ar vārdiem, bet ar klātbūtni.

3.enerģija- cilvēks ar 3. enerģiju sevī nes dzīvīgumu, siltumu un dzīvesprieku. Viņam dabiski piemīt spēja radīt mājīgumu, ienest skaistumu ikdienā un iedrošināt citus ar savu sirsnību. Viņš ir kā saule- silta, atvērta un piesaistoša, un viņa klātbūtne ienes dzīvību jebkurā telpā. Šis cilvēks pasauli izjūt caur ķermeni un sajūtām, jo viņam svarīga tuvība, pieskāriens un patīkama vide. Tā ir Radītājas enerģija- tā, kas audzē, kopj un svin dzīvi tās vienkāršumā.
Tomēr, ja šī enerģija nav līdzsvarā, cilvēks var sevi iztukšot, pārāk daudz dodot un gaidot mīlestību no citiem. Var parādīties emocionālas svārstības vai vēlme ziedoties, aizmirstot par sevi. Viņa uzdevums ir piepildīt sevi no iekšpuses un ļaut sev saņemt tikpat, cik viņš dod- ar siltumu un cieņu pret savu sirdi.

4.enerģija- cilvēks ar 4. enerģiju sevī nes stabilitāti, skaidrību un spēju radīt kārtību tur, kur valda haoss. Viņš ir dabisks balsts- organizēts, atbildīgs un uzticams, ar spēju soli pa solim virzīties uz mērķi. Viņš domā praktiski, rīkojas pārdomāti un aizstāv to, kas viņam svarīgs. Šī enerģija nes struktūru, drošību un iekšēju stingrību, uz kuru citi var balstīties.
Taču, ja šī stingrība kļūst pārspīlēta, var parādīties pārmērīga kontrole, bailes no neparedzamā un vēlme visu turēt savās rokās. Viņa uzdevums ir iemācīties līdzsvarot skaidras robežas ar cilvēcīgu elastību. Patiesa drošība rodas ne tikai no stingriem rāmjiem, bet arī no spējas pielāgoties un būt klātesošam pārmaiņās.

5.enerģija- cilvēks ar 5. enerģiju ir dzimis kustībai, jo viņš domā ātri, runā aizrautīgi un dabiski iedvesmo citus. Viņā mīt nemiers, zinātkāre un vēlme paplašināt robežas gan savās domās, gan piedzīvotajā. Šis cilvēks plūst līdzi idejām, viņš ir atvērts jaunajam un pretojas jebkādiem ierobežojumiem. Viņa spēks ir spējā aizraut un atmodināt kustību tur, kur viss stāv uz vietas.
Tomēr, ja šī enerģija iziet no līdzsvara, var parādīties virspusējība, haoss un nespēja pabeigt iesākto. Viņš var vairīties no dziļuma, nemitīgi dzenoties pēc jaunā, bet tajā pašā laikā zaudēt saikni ar savu iekšējo balstu. Viņa ceļš ir iemācīties savienot brīvību ar iekšējo kārtību- ļaut iedvesmai plūst, bet virzīt to apzināti. Jo patiesa brīvība nerodas haosā, tā iesakņojas tur, kur ir miers, fokuss un iekšēja saskaņa.

6.enerģija- cilvēks ar 6. enerģiju sevī nes sirds siltumu, mieru un patiesu vēlmi būt tuvās, saskanīgās attiecībās. Viņam piemīt dabiska spēja just otru, būt līdzās un radīt vidi, kurā valda saskaņa un drošība. Viņš ir maigs, iejūtīgs un pamana skaistumu mazajās lietās- žestos, vārdos, klātbūtnē. Tuvība viņam nav veids, kā piepildīt trūkumu, bet gan vēlme dalīties ar to, kas viņā jau ir.
Kad šī enerģija zaudē līdzsvaru, cilvēks var sākt pārāk pielāgoties, baidoties tikt atraidīts, vai arī idealizēt otru, aizmirstot par sevi. Viņa uzdevums ir iemācīties būt tuvībā, nezaudējot sevi- sargāt savas robežas ar to pašu maigumu, kādu dāvā citiem. Patiesais skaistums sākas sirdī, kur cilvēks ir klātesošs pats sev un vienlaikus atvērts otram.

7.enerģija- cilvēks ar 7. enerģiju sevī nes Karotāja spēku – gribasspēku, izturību un skaidru virzību uz priekšu. Viņš nebaidās no grūtībām un izaicinājumiem, jo viņa dabā ir meklēt risinājumu, nevis atkāpties. Šādam cilvēkam piemīt stratēģiska domāšana, pašdisciplīna un spēja koncentrēties uz svarīgāko. Viņš zina, ko grib, un iet uz to ar mērķtiecību un iekšēju pārliecību.
Kad šī enerģija ir līdzsvarā, viņš rīkojas apdomīgi, stabili un ir gatavs uzņemties atbildību. Taču, ja iekšējais līdzsvars zūd, cilvēks var kļūt pārāk saspringts, noguris un atsvešināts no savām sajūtām. Viņa uzdevums ir ne tikai virzīties uz mērķi, bet arī just – kurp un kāpēc viņš iet. Patiesa spēka pamatā nav tikai kustība uz priekšu, bet arī gudrība apstāties, ieelpot un sadzirdēt savu ceļu.

8.enerģija- cilvēks ar 8. enerģiju ir kā stingrs pamats – viņā ir briedums, atbildība un spēja noturēt kārtību sevī un ap sevi. Viņš rīkojas pārdomāti, runā īsi, bet kodolīgi, un viņa vārdiem ir svars. Viņa spēks nav skaļš vai uzbāzīgs – tā ir klusa pārliecība, kas iedveš cieņu un drošību. Šis cilvēks prot vadīt, būt atbildīgs un nest savu daļu ar stāju.
Kad viņš ir līdzsvarā, viņš iedvesmo ar savu stingrību un mieru, nevis ar kontroli vai bailēm. Taču, ja viņš zaudē saikni ar sirdi, viņš var kļūt ciets, noslēgts un pārāk prasīgs – gan pret sevi, gan citiem. Viņa uzdevums – iemācīties būt balstam, kas ne tikai tur, bet arī saprot un jūt. Patiesā vadība sākas tur, kur spēks sastopas ar cilvēcību.

9.enerģija- cilvēks ar 9. enerģiju nes sevī dziļu iekšējo gudrību un vēlmi saprast dzīvi no pašiem pamatiem. Viņš ir apdomīgs, vērīgs un nereti jūtas visīstāk savā vietā klusumā – tur, kur var iedziļināties un saklausīt būtisko. Viņā mīt domātājs, klusais vērotājs un padomdevējs, kurš redz vairāk nekā citi, bet runā tikai tad, kad ir ko teikt. Viņa klātbūtne ir mierīga un piezemēta, bet caur to jūtams spēks un skaidrība.
Kad viņš ir līdzsvarā, viņš spēj dalīties savos atklājumos sirsnīgi un vienkārši – bez vēlmes pamācīt. Taču, ja šī enerģija aiziet ir mīnusa izpausmē, viņš var noslēgties, kļūt atturīgs un iegrimt tikai domās, aizmirstot sirdi. Viņa uzdevums ir iemācīties būt ne vien vērotājam, bet dzīvam dalībniekam savā dzīvē – savienojot gudrību ar jūtīgumu.

10.enerģija- cilvēks ar 10. enerģiju dzīvo saskaņā ar dzīves plūsmu – viņš jūt ritmu, uztver zīmes un bieži nonāk tur, kur jābūt, īstajā brīdī. Viņā ir kustība, vieglums un dabiska atvērtība pārmaiņām. Viņš spēj pielāgoties, mainīties un ļauties notikumiem, nezaudējot savu virzību. Šis cilvēks prot dejot dzīvei līdzi – uzticoties, ļaujoties, bet nezaudējot sevi.
Ja šis spēks nav līdzsvarā, viņš var kļūt nepastāvīgs, virspusējs un izvairīties no atbildības. Tad dzīve kļūst par lēkāšanu no viena pie nākamā, bez saknēm un dziļuma. Viņa uzdevums ir atrast balstu sevī – lai plūsma kļūtu par apzinātu ceļu, nevis nemierīgu klīšanu pa viļņiem.

11.enerģija- tā iemieso dzīvības spēku, iekšējo jaudu un kaislību. Cilvēks ar šo enerģiju izstaro harizmu, viņā ir spēcīga klātbūtne un spēja aizraut citus ar savu dzīvīgumu un pārliecību. Viņš ir izlēmīgs, jūtīgs un pievilcīgs – cilvēks, kurš iet uz priekšu ar visu savu būtību. Viņā mājo liels spēks, kas var kalpot gan radoši un dziedinoši, gan kļūt destruktīvs, ja netiek pieņemts.
Kad šis spēks nav līdzsvarā, var uzkrāties spriedze, dusmas vai apspiesta agresija. Cilvēks var sākt baidīties no savas intensitātes un noslēgties, neļaujot sev patiesi izpausties. Viņa uzdevums ir iemācīties sadzīvot ar savu spēku – vadīt to apzināti, nevis apspiest vai ļaut tam izlauzties nekontrolēti. Patiesā vara šajā enerģijā mīt spējā būt kaislīgam ar sirdi – saskaņā ar sevi, nevis kā pārspēkam pār citiem.

12.enerģija- šis cilvēks pasauli jūt smalki – viņš sajūt noskaņas, uztver nepateikto un prot būt klātesošs klusumā. Viņā mīt liela sirds – spēja just līdzi, pieņemt un būt par siltu balstu citiem. Viņa maigums nav vājums – tā ir spēka forma, kas dziedina neuzbāzīgi. Viņš ienes mieru ar savu kluso sapratni, un dažkārt pietiek ar viņa klātbūtni vien. Tomēr, ja šī jutība nav līdzsvarā, viņš var iegrimt citu sāpēs, aizmirstot par sevi. Viņš var klusēt, pielāgoties, cerot, ka tā tiks mīlēts. Viņa uzdevums – iemācīties līdzpārdzīvot, nezaudējot sevi, un saprast: viņa jūtīgums ir dāvana, kas vispirms jāsargā pašam.Formas beigas

13.enerģija- šim cilvēkam piemīt spēja iet cauri pārvērtībām – gan savējām, gan būt blakus citiem viņu laikā. Viņš prot atlaist to, kas vairs nedzīvo, un saskatīt jaunus sākumus tur, kur citi redz tikai beigas. Viņā mīt iekšēja gatavība mainīties, dzīvot ar dziļumu un pieņemt, ka dzīve rit ciklos. Nereti viņš kļūst par ceļvedi tiem, kas nonākuši uz sabrukuma sliekšņa – jo pats zina, kā tas ir.
 Ja šī enerģija nav līdzsvarā, cilvēks var vai nu bēgt no pārmaiņām, vai tieši otrādi – pats sagraut to, kas vēl varētu dzīvot. Viņa uzdevums ir ar cieņu noslēgt to, kam laiks beigties, un ar sirdi atvērties tam, kas nāk. Patiesa pārtapšana vienmēr sākas iekšienē – tur, kur beigas satiekas ar jaunu sākumu.

14.enerģija- šis cilvēks sevī nes dziļu saskaņas sajūtu – spēju būt klātesošam, mierīgam un atvērtam pat tad, kad apkārt valda trauksme. Viņš dabiski jūt, kad ir īstais brīdis rīkoties, un kad – ļauties notikumu plūsmai. Viņā mājo spēja satuvināt pretējo, izlīdzināt saspringto un ienest mieru arī tur, kur ir iekšējs vai ārējs nemiers. Viņa klātbūtne nomierina, viņa vārdi savieno.
Kad šī enerģija iziet no līdzsvara, cilvēks var vilcināties, ieslīgt pārdomās vai bailēs kļūdīties – tik ļoti cenšoties saglabāt mieru, ka zaudē pats savu balsi. Viņa uzdevums ir iemācīties saplūst ar dzīvi, nezaudējot sevi. Patiesa harmonija nav stāvoklis bez viļņiem – tā rodas, kad cilvēks ir saskaņā ar ritmu un sevi.

15.enerģija- šajā cilvēkā ir milzīga jauda – dzīves spēks, kaisle un spēja ietekmēt ar klātbūtni vien. Viņā mīt harizma, magnētisms un iekšēja uguns, kas pievelk un iedvesmo. Taču lielākais spēks slēpjas nevis tajā, kā viņš ietekmē citus, bet gan tajā, kā viņš sastopas ar savu paša ēnu pusi – alkām, dusmām, iekāri, varu. Šī enerģija māca: nevis apspiest vai noliegt to, kas tevī spēcīgs, bet vadīt to ar godīgumu un apzinātību.
Mīnusa izpausmē var izpausties kontrole, atkarības, manipulācija vai bailes no savas uguns. Viņa uzdevums – iemācīties sadzīvot ar šo spēku tā, lai tas būtu dziedinošs, ne postošs. Patiesa brīvība sākas tur, kur cilvēks uzdrošinās būt patiesi godīgs pats pret sevi – arī tajās vietās, kur ir kauns, bailes vai klusums.

16.enerģija- cilvēks ar 16. enerģiju sevī nes dziļu pārmaiņu spēku – viņš jūt, kur vairs nav dzīvības, un nebaidās sagraut, lai dotu vietu jaunajam. Viņa klātbūtne ir spēcīga – tā var būt kā zibens, kas satricina, bet vienlaikus arī atbrīvo. Viņš ir patiesuma meklētājs, kurš necieš neīstumu, stagnāciju vai liekulību. Viņam piemīt drosme pateikt “pietiek” un spēks pārraut to, kas vairs nedzīvo. Savā spēkā viņš ienes skaidrību, palīdz citiem mosties un nebaidās no beigām, jo jūt – aiz tām vienmēr ir jauns sākums.
Ja šī enerģija nav līdzsvarā, cilvēks var kļūt impulsīvs, dumpīgs un sagraut arī to, kas vēl varētu dzīvot. Viņš var baidīties no stabilitātes un neapzināti uzturēt krīzes. Viņa uzdevums – iemācīties vadīt šo spēku ar sirdi un skaidru apziņu, lai pārmaiņas kļūtu par dziedinošu pārtapšanu.

17.enerģija- cilvēks ar 17. enerģiju ir kā gaismas nesējs – viņš tic iespējām, iedvesmo citus un atgādina par skaistā klātbūtni pasaulē. Viņā mīt spēja redzēt augstāko potenciālu gan sevī, gan citos, pat tad, kad ārēji viss vēl ir neskaidrs. Šāds cilvēks izstaro cerību, ticību un smalku, bet spēcīgu gaismu – tādu, kas neuzspiež, bet vada. Viņš bieži ir sapņotājs ar dziļu iekšējo ideālu pasauli, un, ja atrod ceļu, kā šos sapņus ieaust ikdienas dzīvē, kļūst par iedvesmojošu piemēru citiem.
Mīnusa izpausmē viņam var būt grūtības noturēties realitātē – parādās aizklīšana ilūzijās, atkarība no atzinības vai sāpīga vilšanās, kad pasaule neatbilst viņa iekšējiem ideāliem. Taču patiesais spēks rodas, kad viņš iemācās savas zvaigžņu vīzijas savienot ar zemi – ar darbiem, vārdiem un sirds klātbūtni. Šis cilvēks ir kā zvaigzne naksnīgās debesīs – klusa, bet redzama, un tieši ar to palīdz citiem noticēt gaismai arī savā ceļā.

18.enerģija- cilvēks ar 18. enerģiju ir jūtīgs, intuitīvs un dziļi saistīts ar neredzamo pasauli. Viņā dzīvo spēja sajust noskaņas, smalkus signālus, zemapziņas straumes un citu cilvēku emocijas vēl pirms tās izteiktas vārdos. Šāds cilvēks bieži saprot vairāk, nekā pats apzinās – viņš jūt ar visu būtību. Viņam raksturīga līdzjūtība, empātija un dabisks maigums, kas ļauj būt blakus arī tad, kad citi attālinās.
Taču, ja trūkst iekšēja balsta, šī dziļā uztvere var kļūt par trauksmes un ilūziju avotu. Cilvēks var apmaldīties citu sajūtās, pazaudēt robežas vai aizklīst sapņos, neatrodot ceļu atpakaļ. Viņa lielākais spēks slēpjas spējā palikt klātesošam arī neskaidrībā – iemācīties uzticēties sev un atšķirt patiesu intuīciju no baiļu radīta tēla. Šī enerģija māca: maigums nav vājums, bet spēks būt sev klāt – arī tumsā.

19.enerģija- cilvēks ar 19. enerģiju raksturā ir silts, atvērts un iedvesmojošs. Viņā dzīvo dabiska harizma, pašpārliecība un iekšējs gaišums, kas piesaista citus ne ar skaļumu, bet ar patiesumu. Viņš spēj būt līderis nevis ar pavēlēm, bet ar savu piemēru – sirds cilvēks, kurš runā no vietas, kurā valda skaidrība un miers. Šāds cilvēks bieži ir optimistisks, sirsnīgs un dāsns – gatavs dalīties savā gaismā, neprasot neko pretī.
Tajā pašā laikā mīnusa izpausmē var parādīties lepnība, vēlme pēc uzmanības un jūtīgums pret kritiku – kā iekšēja nedrošība, kas maskējas aiz spožuma. Ja nav iekšējās līdzsvara, viņš var tiekties pārspīlēt savu nozīmīgumu vai nespēt saredzēt citu cilvēku gaismu. Taču, kad šī enerģija ir līdzsvarā, viņš kļūst par Saules cilvēku – tādu, kura klātbūtne silda, stiprina un iedrošina arī citus starot.

20.enerģija- cilvēks ar 20. enerģiju ir kā iekšējs modinātājs – viņš sev un citiem atgādina, ka vienmēr iespējams sākt no jauna. Viņā mīt dziļš godīgums, spēja redzēt cēloņus un sekas, un dabiska tieksme meklēt jēgu arī dzīves izaicinājumos. Šāds cilvēks var piedzīvot vairākas iekšējas atdzimšanas – brīžus, kad, šķietami zaudējis visu, viņš pieceļas vēl skaidrāks, stiprāks un patiesāks. Viņa spēks ir spējā sadzirdēt savas dvēseles balsi un sekot tai arī tumsā. Līdzsvarā viņš ir kā ceļa zīme citiem – kluss, bet skaidrs gaismas avots.
 Savukārt mīnusa izpausmē var parādīties bailes no pārmaiņām, pašpārmetumi vai kavēšanās pagātnē. Taču viņa patiesā daba aicina uz augšanu, piedošanu un drosmi atvērt jaunas durvis.

21.enerģija- cilvēks ar 21. enerģiju sevī nes iekšēju mieru, pabeigtību un dziļu izpratni par dzīves ritmu. Viņš spēj redzēt pasauli kā vienotu veselumu un jūt – viss ir saistīts, nekas nav nejaušs. Šajā cilvēkā mājo maigs briedums, dabiska harmonija un spēja apvienot, salāgot, vadīt un iedrošināt citus. Viņš ir kā tilts starp pagātni un nākotni, starp iekšējo un ārējo pasauli, starp dažādiem cilvēkiem.
Viņa resursi ir pieņemšanā, gudrā noslēgšanā un spējā dzīvot saskaņā ar sevi un laiku. Līdzsvarā viņš ienes mieru, skaidrību un strukturētu klātbūtni, bet mīnusa izpausmē var iestrēgt pabeigtībā, baidoties doties tālāk. Viņa ceļš ir iemācīties palikt dzīvam arī pēc šķietama noslēguma – atvērt sirdi nākamajam gadalaikam, kad tas klusi pieskaras durvīm.

22.enerģija- cilvēks ar 22. enerģiju ir brīvs gars – radošs, dzīvīgs un neatkarīgs. Viņā dabiski mīt sajūta, ka lietas var darīt citādi, un viņš arī izvēlas savu ceļu, nedomājot pēc šablona. Šāds cilvēks bieži iedvesmo citus ar savu vieglumu, oriģinalitāti un spēju sākt no jauna bez bailēm. Taču, ja šī brīvība nav savienota ar iekšēju briedumu, viņš var izvairīties no atbildības, iestrēgt nepabeigtos sākumos vai apmaldīties savās daudzajās iespējās.
Viņa spēks atklājas brīdī, kad rotaļīgums savienojas ar iekšēju briedumu – kad viņš ne tikai sapņo, bet arī ieaudzē sapņus dzīvē. Tad viņš kļūst par ceļvedi brīvībā, kurai ir saknes un virziens. Viņš ir kā balta lapa – tukša, plaša un pilna iespēju, ja vien ir drosme uz tās uzlikt pirmo līniju un palikt klātesošam visā radīšanas gaitā.