Tava enerģija ir kā ūdens – klusa, dziļa un dziedinoša. Tu jūti cilvēkus līdz pat pašai  saknei, lasi viņu emocijas vēl pirms tās izskan vārdos. Tevī mīt maigums un līdzjūtība, bet arī noslēpums – iekšējā pasaule, kuru reti kam atver. Tu esi dvēsele, kas nāk ar zināšanām par dzīves neredzamo pusi: par to, kā viss saistīts, kā smalkā pasaule sarunājas ar cilvēku. Tavs spēks slēpjas klusumā un spējā redzēt patiesību tur, kur citi redz tikai virspusi. Un tomēr, šī jūtība reizēm kļūst par slazdu – kad uzņemies par daudz, kad ļauj citiem pārkāpt robežas.

Tavi dvēseles uzdevumi:

• būt taisnīgam, godīgam un iejūtīgam – arī pret sevi;
• nepārņemt citu dzīves un sāpes, saglabāt iekšējo mieru un robežas;
• pārstāt tiesāt un kontrolēt – ļaut pasaulei un cilvēkiem būt tādiem, kādi viņi ir;
• attīstīt garīgumu, bet neatrauties no realitātes un ikdienas darbiem;
• kopt attiecības ar mammu vai citām sievietēm – piedot, sadzirdēt, cienīt;
• izvairīties no slepenām saitēm, manipulācijām un slēptas vainas sajūtas;
• būt gaismas sargam – glabāt noslēpumus ar tīru nodomu, nevis varas sajūtu;
• kalpot ar sirdi – dziedinot cilvēkus, dabu, dzīvniekus vai pašu telpu, kurā dzīvo;
• izkopt prasmi būt līdzjutīgam un palīdzēt, bet saglabāt savu iekšējo centru;
• mācīties pieņemt dzīves netaisnības bez rūgtuma – redzot tajās augstāku jēgu.

Kad tu ej savu ceļu…

• tu iegūsti spēju redzēt pasauli plašāk – it kā atveras trešā acs, un dzīves notikumi sāk šķist loģiski, pat ja tie sāp;
• cilvēki meklē tevi, lai saņemtu  padomu, jo jūt tavu dziļo gudrību un iekšējo mieru;
• attiecības ar sievietēm – māti, meitu, draudzeni – dziedējas un kļūst siltākas;
• tu jūties vieglāk, jo vairs neuzņemies citu nastas un ļauj Dievam darīt savu darbu;
• tava intuīcija kļūst skaidra un uzticama – tā vairs nav emociju vilnis, bet vadlīnija;
• tu sāc piesaistīt cilvēkus, kas atspoguļo tavu iekšējo gaismu, nevis vājumu;
• tava klātbūtne kļūst dziedinoša – pat klusējot, tu mierini un līdzsvaro.

Būtiskākais:

• patiesa garīguma mēraukla ir nevis noslēpumi un zīmes, bet spēja būt cilvēcīgam – maigi, taisnīgi un bez iedomības;
• kad ļauj sev būt patiesai un siltai, tava enerģija kļūst par svētību tiem, kas tevi satiek.