Tavā dvēselē mājo maigums un noslēpums. Tu esi cilvēks, kurš jūt pasauli dziļāk par vārdiem — ar sirdi, ar sapņiem, ar līdzjūtību. Tev ir dabiska spēja sajust citu sāpes un prieku, atpazīt to, ko citi pat nenosauc. Tavs maigums nav vājums, bet augstākā gara izpausme — spēja būt klātesošam un dziedinošam, neuzspiežot neko.
Tu esi sapņotājs un radītājs, kas redz dzīvi kā gleznas fragmentu, kur viss ir savstarpēji saistīts. Tava intuīcija, empātija un fantāzija ir dāvanas, kas ļauj palīdzēt citiem — kā dziedniekam, māksliniekam, skolotājam vai vienkārši cilvēkam ar siltu skatienu.

Tavi dvēseles uzdevumi:

• dzīvot patiesi un godīgi — gan vārdos, gan sajūtās;
• saglabāt robežas, kad palīdzi citiem, lai nepazaudētu sevi;
• atbrīvoties no upura domāšanas — tavas jūtas ir spēks, ne verdzība;
• attīstīt ticību sev un savām spējām, negaidot ārēju apstiprinājumu;
• spēt atšķirt, kur beidzas līdzcietība un sākas sevis nodošana;
• atlaist sāpes un ilūzijas, pārvēršot tās līdzjūtībā un pieredzē;
• kopt garīgo disciplīnu, lai intuīcija paliek skaidra un tīra;
• runāt patiesību — tavs vārds dziedina, ja tas nāk no miera, ne no žēluma;
• palīdzēt tiem, kas iestrēguši atkarībās vai tumsā, saglabājot savu gaismu;
• pārstāt vainot sevi — tava sirds ir radīta kalpot, ne ciest.

Kad tu ej savu ceļu…

• cilvēki atrod mieru tavā klātbūtnē — tu dziedini ar vārdu un klusumu;
• tava dvēsele kļūst par tiltu starp redzamo un neredzamo pasauli;
• dzīve tevi svētī ar īstiem draugiem, siltām attiecībām un garīgu piepildījumu;
• tu atklāj savu aicinājumu — palīdzēt, radīt, iedvesmot, nest gaismu;
• tava intuīcija kļūst par drošu kompasu, kas nekad nekļūdās;
• tu apvieno sapni ar realitāti un radi skaistumu tur, kur citi redz tukšumu;
• tavs maigums kļūst par spēku, kas nevis sāp, bet dziedina pasauli.

Būtiskākais:

• līdzcietība ir tavs instruments, nevis krusts — lieto to apzināti;
• kad sargā savu gaismu un runā patiesi, tava dvēsele kļūst brīva un spēcīga.